Omega-3 un Omega-6 balanss

Rakstā „Pārtika un Tava veselība” vienā rindkopā jau aprakstīju, kāpēc Omega-6 un Omega-3 taukskābju attiecība cilvēkam ir tik svarīga. Šeit lasiet vairāk – esmu apkopojusi svarīgākos faktus un zinātnisko pamatojumu (šis teksts nav mans oriģināldarbs, esmu piedalījusies tā tulkošanā). Tie, kas gribēs pārbaudīt Omega-6 un Omega-3 attiecību savā organismā un veiks savu asins testu, vairāk informācijas iegūs lapā www.zinzinotest.com.

Ģenētiskie faktori nosaka uzņēmību pret slimībām, bet tādi vides faktori kā uzturs un fiziskās aktivitātes nosaka, kuri no ģenētiski uzņēmīgajiem indivīdiem tiks ietekmēti. Spontāno mutāciju ātrums cilvēka DNS ir ļoti zems – tas tiek vērtēts kā 0,5% miljons gados. Tas nozīmē, ka mūsu ģenētiskais profils ir ļoti līdzīgs mūsu senčiem un vairāk piemērots viņu uzturam nekā mūsu uzturam. Eļļas un tauki mūsu senču pārtikā veidoja būtisku daļu, tajā skaitā piesātinātās un mononepiesātinātās (Omega-9), kā arī polinepiesātinātās taukskābes (Omega-6 un Omega-3). Vidējā šo taukskābju attiecība uzturā bija 1:1. Tabulā parādītas Zinzino asins testā analizētās taukskābes (spied "lasīt tālāk- continue reading").

Straujās un ekstensīvās uztura izmaiņas, kas notikušas pēdējo 100 – 150 gadu laikā, ir jauns fenomens cilvēka attīstības vēsturē. Tām ir arī dramatiska ietekme uz taukskābju un flavonoīdu uzņemšanu ar ikdienas uzturu.

Pusfabrikāti un rūpnieciski ražotā pārtika ir samazinājusi mūsu jūras velšu Omega-3 patēriņu, aizstājot to ar Omega-6 augu eļļu (+46%), un palielināts piesātināto taukskābju saturs gaļā (+36%) kopā ar ārkārtīgi lielu tukšo kaloriju patēriņu, ko nodrošina cukurs un cietes, ir kļuvuši par mūsu ikdienu. Tajā pat laikā mēs esam samazinājuši uzturā kompleksos ogļhidrātus un šķiedrvielas (-38%) un dārzeņus (-24%).

Šīs neveselīgās tendences ir saasinājis arī fakts, ka mēs esam samazinājuši savas fiziskās aktivitātes par 50%, kas nozīmē, ka arī vajadzības pēc kalorijām ir samazinātas. Vārdu sakot – t.s. rietumu diēta ir mainījusi mūsu uzturu no sabalansēta un iekaisumus nomācoša uz nesabalansētu un iekaisumus veicinošu. Šīm izmaiņām ir milzīga ietekme uz mūsu veselību, un tās izraisa mūslaikos tik izplatītās deģeneratīvās (ar iekaisumiem saistītās) slimības.

Tauku loma mūsu enerģijas nodrošināšanā ir kvalitatīvi un kvantitatīvi nozīmīga. Kopš 1970-ajiem gadiem tauku patēriņš uzturā ir pastāvīgi samazinājies, bet aptaukošanās ir palielinājusies. Tas daļēji ir saistīts ar liekajām kalorijām, kas tiek uzņemtas ar cukuriem un cietēm, ko organisms pārveido piesātinātajos taukos un uzglabā taukaudos. Šim aspektam ir būtiskas sekas.

Taukskābju molekulārā struktūra nosaka gan to ietekmi uz veselību, gan arī to, cik ātri tās var tikt atbrīvotas no taukaudiem. Tagad ir zināms, ka polinepiesātinātās taukskābes tiek atbrīvotas un oksidētas daudz ātrāk nekā piesātinātās taukskābes. Tas ir ļoti būtiski tieši pie ilglaicīgas muskuļu piepūles, kad 80% no enerģijas tiek iegūts no lipīdu oksidācijas. Tāpēc ar ogļhidrātiem bagāta diēta rada ne tikai tauku nogulsnes, kas veicina iekaisumus, bet arī apgrūtina taukaudu zaudēšanu.

Palielinoties Omega-6/Omega-3 taukskābju disbalansam, tiek traucēts līdzsvars starp tām vielām, kas organisma šūnās iekaisumus rada, un tām, kas pret iekaisumiem aizsargā. Organisma šūnās Omega-6 vairo iekaisumu radošās vielas, to skaitā tās, kas noved pie sāpju rašanās. Omega-3 (EPS un DHS) savukārt veido vielas, kas pretojas iekaisumiem, aizsargā šūnas pret bojājumiem un palīdz atjaunot tās pēc bojājumu rašanās.

Tātad - labs taukskābju balanss ir būtisks sabalansētam uzturam, lai nodrošinātu labu veselību.

Uztura izmaiņas - 3 piemēri:

1. Laikā no 1909. līdz 1985. gadam sojas eļļas patēriņa pieaugums ASV izraisīja Omega-6 linolskābes (LS) patēriņa pieaugumu vidēji no 1 kg gadā līdz 12 kg gadā. Pie tik lieliem daudzumiem uzturā LS tiek automātiski pārveidota par Omega-6 arahidonskābi (AS), kas uzglabājas mūsu šūnu membrānās. (1.attēls). Sadaloties AS veido savienojumus, kas izsauc sāpes un izraisa hroniskus iekaisumus organismā – tas ir process, ko tagad atzīst kā hronisko deģeneratīvo slimību izraisītāju.
2. Sākotnēji tika izmantota mencu aknu eļļa, jo tās sastāvā ir vērtīgie A un D vitamīni. Tomēr mencu aknu eļļa ir arī ļoti bagāts neaizstājamo Omega-3 taukskābju eikozānpentakarbonskābes (EPS) un dokosaheksaēnskābes (DHS) avots. Tāpat kā Omega-6 taukskābes AS, šīs Omega-3 taukskābes tiek uzglabātas mūsu šūnu membrānās (sk. iepr. attēlu). Bet, ja AS veido iekaisumus izraisošas vielas, tad Omega-3 EPS un DHS veidotie savienojumi ir ar izteiktām iekaisumus nomācošām īpašībām. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc tik būtiski ir saglabāt sabalansētu taukskābju patēriņu un kāpēc Omega-6/Omega-3 attiecības pieaugums ir izraisījis pandēmisku deģeneratīvo slimību izplatību visā pasaulē.
   Kopš ir pieejami sintētiski ražoti A un D vitamīni, mencu aknu eļļas patēriņš ir dramatiski krities. Salīdzinot ar uzturu, ar kādu cilvēki ir attīstījušies, modernajā rietumu uzturā ir ļoti nepilnīgs Omega-3 patēriņš. Augu valsts Omega-3 taukskābes un to avots – alfa-linolēnskābe (ALS) tiek piedāvāta kā alternatīva jūras velšu neaizstājamajām taukskābēm (2.attēls). Tomēr jāņem vērā, ka šo taukskābju pārveidošana organismā par EPS un DHS notiek ļoti slikti. ALS parasti nodrošina mazāk kā 4% no EPS un DHS asins taukskābju profilā. Tas ir nepietiekami, lai nodrošinātu labu veselību. Labai veselībai nepieciešami EPS un DHS no jūras veltēm. Mūsu senie priekšteči nav bijuši veģetārieši!.
3. Lai padarītu situāciju vēl sliktāku, – līdz relatīvi nesenam laikam visas augu eļļas bija organiski iegūtas un nerafinētas. Mūsdienās lielākā daļa no augu eļļām ir rafinētas, lai likvidētu nevēlamus aromātus un komponentes, kas varētu samazināt produkta uzglabāšanas laiku. Diemžēl šajā procesā tiek zaudēti arī dabiskie antioksidanti, vitamīni un galvenās komponentes, kā, piemēram, flavonoīdi, kam piemīt labvēlīgas, iekaisumus nomācošas īpašības.
   Šo komponenšu atdalīšana pastiprina iekaisumus veicinošās īpašības mūsu uzturā. Piemēram, ja olīveļļa ir rafinēta, tajā vairs nav tādu flavonoīdu kā polifenols. Kā atzīts 2011. gada Eiropas Pārtikas nekaitīguma organizācijas (EFSA) norādēs, šis flavonoīds ir būtisks sirds veselības nodrošināšanā: „Olīveļļas polifenoli dod būtisku ieguldījumu asins lipīdu aizsardzībā no oksidatīvā stresa." Tāpat gadījumā, ja tiek rafinēta zivju eļļa, tās vērtīgās A un D vitamīnu komponentes tiek zaudētas.

Olīveļļa un omega eļļa

Zinzino balansa eļļa satur bioloģiski aktīvu antioksidantu kombināciju no augstākās kvalitātes olīvām (flavonoīdus) un attiecīgu jūras velšu Omega-3 EPS un DHS devu no zivīm.

Abi šie komponenti darbojas kopā, lai aizsargātu šūnas pret oksidatīvo stresu un iekaisumu (sk. attēlu). Omega-3 EPS un DHS taukskābes, kas iegūtas no zivīm un cirkulē asinīs, tiek ātri aktivizētas lokāla iekaisuma gadījumā. Tās tiek pārveidotas par bioloģiski aktīvām vielām resolvīnu un proktektīnu, kas nodrošina līdzsvarotu imūno reakciju.

Omega-3 un Omega-6 balanss

Vadoties pēc zinātnieces Artemis P. Simopoulos pētījumu rezultātiem, līdz 1960. gadam cilvēkiem bija veselīga Omega-6/Omega-3 taukskābju attiecība – zemāka par 4:1. Pēc 1960. gada šī attiecība sāka mainīties, un 2000. gadā vidējā Omega-6/Omega-3 taukskābju rādītāju attiecība Eiropā bija palielinājusies jau līdz 15:1. Tagad daudz kur Eiropā asins testi uzrāda attiecību 20:1 un sliktāku, ASV veikts tests ir parādījis rezultātu 120:1, un tādu kļūst arvien vairāk.

Sanāca dikti garš raksts, tāpēc noslēgumā vien pajautāšu - vai gribi zināt savu Omega-6/Omega-3 balansa līmeni un to, cik lielā mērā esi aizsargāts pret mūsdienu t.s. dzīvesstila izraisītajām saslimšanām? Ja nē, dzīvo vien tālāk, bet, ja jā - uzjautā mums, kā tikt pie sava testa!