Kafija un veselība

Publicēts Veselība, Kafija on Otrdiena, 13 Augusts 2013.

Vai kafija ir veselīga? Kofeīna ietekme. Kafija un veselība. Kafijas sociālā funkcija. Vai kafijas kvalitātei ir nozīme?

Kafija un veselība

Kāds gan būtu mans rīts bez tasītes aromātiskas un gardas kafijas?! Un kāda būtu pēcpusdienas papļāpāšana draugu pulkā bez tasītes šī karsti kūpošā, aromātiskā dzēriena?! Nu jau nespēju iedomāties neko labāku kā karstā vasaras dienā kopā ar draugu baudīt lieliski atvēsinošo ledus kafiju - frappe. It kā sīkumi, taču bez kafijas liela daļa cilvēku (arī es) savu ikdienu nevar iedomāties.

Pupiņu kafijai, protams, ir gan labvēlīga, gan arī ne tik laba ietekme uz cilvēka organismu. Taču, lasot un interesējoties par šo tēmu, esmu sapratusi, ka pozitīvā ietekme ir daudz ievērojamāka, un negatīvie aspekti niecīgi, pie nosacījuma, ja vien nelieto kafiju pārlieku lielos daudzumos. Domāju visi ir dzirdējuši teicienu: “Kas par daudz, tas par skādi”. Ar kafiju ir tieši tāpat. Protams, vēl ļoti liela nozīme ir kafijas kvalitātei. Kvalitatīvas kafijas dzeršana un līdz 3-4 tasītēm dienā nenodarīs nekādu ļaunumu ne mūsu gremošanas sistēmai, ne sirdij, ne vielmaiņai, ne asinsvadiem, ne nervu sistēmai. Izsenis ir pastāvējis uzskats, ka kafija ir teju vai kaitīga mūsu organismam, taču pēdējā laikā zinātnieki ir nonākuši pie vairākiem atklājumiem, kas apgāž daudzus no iepriekš sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem par kafijas ietekmi uz cilvēka veselību.

Kofeīna ietekme

Vārds „kafija” ir cēlies no senarābu vārda „Qahwah”, kas nozīmē uzmundrinošs. Kafijas galvenā sastāvdaļa, kas rada mundrumu, ir kofeīns. Kofeīnu satur arī tēja, kakao, guarāna un vēl aptuveni 60 citi dažādi augi. Tādējādi tas ir visos produktos, kas gatavoti no šiem augiem, piemēram, tējā, kakao un pat šokolādē. Kofeīns stimulē centrālo nervu sistēmu un smadzeņu apasiņošanu, izraisot enerģijas pieplūdumu organismā, paātrinot domāšanas procesus un garīgā darba spējas, reakcijas ātrumu. Tomēr būtu nepareizi domāt, ka, lietojot lielākos daudzumos kafiju, cilvēku varētu pārvērst par ģēniju, jo pārāk daudz kofeīna var radīt tādas nevēlamas blakusparādības kā roku trīsēšana un drebuļi, svīšana, baiļu un trauksmes sajūta. Tā kā kofeīns paātrina sirdsdarbību, lielā daudzumā tas spēj izraisīt pat sirdsklauves un aritmiju. Par nāvējošu devu tiek uzskatīti 10 grami kofeīna, bet, tā kā vienā tasītē kafijas ir vidēji tikai 80-120 miligramu kofeīna, tad ar kafijas dzeršanu vien šādu kofeīna koncentrāciju organismā sasniegt praktiski nav iespējams. Daudzi no pasaulslaveniem ģēnijiem nav spējuši savus darbus radīt bez tasītes uzmundrinošas kafijas. Kā diženu kafijas dzērāju piemērus var minēt Gēti, Vāgneru, Listu, Šopēnu, Baironu, Stendālu, kā arī mūsu kaimiņzemes rakstnieku Gogoli.

Tāpat, ja ar kafijas dzeršanu pārspīlē, tas var izraisīt bezmiegu un nepārtrauktu noguruma sajūtu, jo organisms vairs kafiju nespēs uztvert kā uzmundrinošu un enerģiju sniedzošu baudvielu, bet gan būs noguris no tās. Te nu atkal jāsaka: “Kas par daudz, tas par skādi. Visu ar mēru.”

Kafija un veselība

Ir pierādīts, ka kafija spēj normalizēt pazeminātu asinsspiedienu, tātad tā nedaudz paaugstina asinsspiedienu, līdz ar to cilvēkiem ar paaugstinātu arteriālo spiedienu ar kafijas lietošanu nevajadzētu stipri aizrauties, toties bez lieka satraukuma var baudīt bezkofeīna kafiju. Es pati biju pat patīkami pārsteigta, pagatavojusi kafiju no Rombouts bezkofeīna kafijas, jo kafijas garša un aromāts ir tieši tikpat lielisks un pilnvērtīgs kā Rombouts kafijai ar kofeīnu. Līdz tam nezin kāpēc biju iedomājusies – bezkofeīna kafija, tā tak nav vairs īsta kafija. Bet te nu es maldījos, un tagad pat ļoti labprāt vēl vakarā nobaudu kādu kafijas dzērienu no espresso, pagatavotu  no bezkofeīna kafijas. Iesaku visiem kafijas mīļotājiem izmēģināt! Vēl jo vairāk tāpēc, ka kafija ir nozīmīgs dabīgo antioksidantu un minerālvielu, īpaši kālija, avots. Tāpat tase kafijas satur aptuveni 20% no diennaktī nepieciešamā vitamīna P daudzuma un šis vitamīns nepieciešams asinsvadu stiprināšanai.

Mūsdienās kafija tiek ieteikta kā obligāta vairāku diētu sastāvdaļa un tas ir vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau tāpēc, ka 100 gramos šī dzēriena ir tikai aptuveni deviņas kalorijas! Kafija dietologu vidū ir izslavēta savu urīndzenošo īpašību dēļ. Kafijā esošais kofeīns pastiprina kuņģa sekrēciju, kas paātrina pārtikas sagremošanos. Tomēr šī iemesla dēļ būtu jāizvairās no kafijas lietošanas, ja stundu pirms vai pēc tam neesat ēduši, jo pretējā gadījumā dažiem var rasties gremošanas traucējumi.

Kafijas baudīšana ikdienā var arī mazināt risku saslimt ar cukura diabētu vecumdienās, jo labvēlīgi iedarbojas uz glikozes vielmaiņas procesiem. Vēl zinātnieki ir izpētījuši, ka regulāra kafijas dzeršana par aptuveni 32-60% samazina iespēju saslimt ar Parkinsona slimību (centrālās nervu sistēmas slimība, kuras iespaidā cilvēkam rodas gan runas, gan kustību traucējumi), un par 60% mazāks ir risks saslimt ar Alcheimera slimību. Pie kafijas labajām īpašībām tiek minēts arī fakts, ka tā palīdz astmas slimniekiem, un pat viena tase dienā var samazināt astmas simptomus. Tiek lēsts, ka regulāra kafijas lietošana astmas lēkmju izpausmes var samazināt līdz pat 25%.

Pētījumi liecina, ka kafijas dzērāji retāk slimo arī ar depresiju. Nesen veiktais pētījums Īrijā atklāj, ka kopīga kafijas dzeršana un sarunas ar draugiem un paziņām palīdz mazināt depresijas simptomus. Īri pētījumā iesaistīja vairāk nekā simts sabiedriski neaktīvus cilvēkus. Viņiem ik mēnesi tika izsniegta attiecīga naudas summa, lai šie cilvēki divas stundas nedēļā veltītu sociālajām aktivitātēm - viņi gāja ne tikai uz kino un muzejiem, bet arī vienkārši uz kafejnīcām iedzert tasi kafijas. Pēc deviņiem mēnešiem šiem cilvēkiem bija uzlabojusies pašsajūta, un bija vieglāk iekļauties sabiedrībā.

Kafijas sociālā funkcija

Nenoliedzami, kafija kopš seniem laikiem ir bijis ļoti sociāls dzēriens un arī mūsdienās kafijas dzeršana un kafejnīcas ir neatņemama sabiedriskās dzīves sastāvdaļa. Draudzīga papļāpāšana pie kafijas tases ir labs veids, kā iekļauties vietējā sabiedrībā, ko bieži izmanto, piemēram, studenti, kuri mācību dēļ ir pārcēlušies uz citu pilsētu vai valsti, vai cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir mainījuši dzīves vietu, darba vietu vai gluži vienkārši jūtas vientuļi. Domāju jebkurš man piekritīs, ka dzerot kafiju kafejnīcā, ir daudz vieglāk uzsākt sarunu pat ar svešinieku, un, lasot avīzi vai grāmatu, teju nejauši nākas noklausīties sarunas pie blakus galdiņa.

Kafijas dzeršanas tradīcijas ir ļoti dažādas, sākot ar vienkāršu espresso, kapučīno vai šķīstošās kafijas tasi brokastīs līdz pat izsmalcinātiem kafijas dzērieniem ar vai bez alkohola un citām piedevām vakarā. Izrādās, arī pirmo iespaidu par cilvēku var iegūt, vienkārši pavērojot, kādu kafiju viņš izvēlas. Saskaņā ar kādu ASV veiktu pētījumu stipro espresso mīlot sarkasma pilni, kaprīzi cilvēki, kuriem ir augsti dzīves standarti un kuri tiecas uz līderpozīcijām, kapučīno izvēlas optimistiski ekstraverti, kuri ciena stilu un necieš smagu darbu, turpretī šķīstošo kafiju mīl jautri un apdomīgi cilvēki, kuri nesteidzīgi tiek pāri dzīves kāpumiem un kritumiem. Kādu kafijas veidu izvēlaties jūs, un kā jums šķiet, vai minētais raksturojums atbilst patiesībai?

Vai kafijas kvalitātei ir nozīme?

Un tagad gribu nedaudz parunāt par kafijas kvalitāti, kas ir ļoti nozīmīgs faktors, ja vēlaties dzert kafiju un izvairīties no veselības problēmām, kas varētu rasties, ja lieto zemas kvalitātes produktu. Labas kafijas ražošanā svarīgs ir pilnīgi viss - sākot ar kafijas koku audzēšanu, kafijas ogu novākšanu, uzglabāšanu un transportēšanu līdz pat grauzdēšanai, iepakošanai un dzēriena pagatavošanai. Rombouts & Malongo kafijai salīdzinājumā ar daudzu citu lielražotāju kafijām, ir ievērojamas atšķirības visos iepriekš minētajos posmos. Rombouts un Malongo ir vienīgie kafijas nami Eiropā, kuriem ir plaša ekoloģiskā filozofija. Viena lieta ir ekoloģiski audzēti kafijkoki, bet daudzas grauzdētavas aizmirst, ka ekoloģiskai ir jābūt arī ražas novākšanai, pupiņu transportēšanai, arī pašai grauzdēšanai un maltas kafijas iepakošanai - visam ir jābūt pareizam no apkārtējās vides aspekta. Malongo ražotne Nicā ir saņēmusi ISO14001 vides sertifikātu, un Malongo īsteno ap 15 dažādām vides programmām, kas aptver visus uzņēmumā noritošos procesus. It viss tur ir ekoloģisks, un grauzdētavai ir piešķirts zaļais vides sertifikāts, par savu darbu vides jomā tā ir saņēmusi vairākas starptautiskas nominācijas.

Kādreiz nepievērsu uzmanību informācijai par to, kā kafija nonāk no tālās zemes veikala plauktā, un vienīgais kritērijs bija manas garšas izjūtas, kas kādreiz teica, ka lielveikalā pirktā Merrild vai Jacobs ir gana laba. Bija arī kafijas ar izteikti rūgtu vai skābu piegaršu, tos zīmolus vairs nākamreiz nepirku. Tagad skatos uz kafiju pavisam citām acīm, jo zinu, ka plašpatēriņa lētā kafija ir ekstensīvās lauksaimniecības rezultāts, turklāt grauzdēta „pa fikso”, un, kaut man it kā nebūtu nekādas daļas, (jo tas taču nenotiek Latvijā!), tomēr apziņa, ka tā ir lielu daudzumu pesticīdiem un minerālmēsliem audzēta, vairs neļauj man šo preci veikalā izvēlēties. Jo zinu, ka Rombouts un Malongo slēdz līgumus ar mazajiem kafijas audzētājiem, kas nav lietojuši pesticīdus pēdējos piecus gadus. Jo zinu, ka Rombouts un Malongo kafijai nekad nebūs dedzinātu pupiņu garša vai pārmērīgs skābums, jo pilnīgi citādas ir metodes, ar kurām kafijas ogas un pupiņas pēcāk tiek apstrādātas.

Kafija ar bioloģiskās audzēšanas un Fairtrade zīmi ir vēl viens jauks stāsts, kas piederas vairākām Rombouts un Malongo kafijām. Tas, iespējams, aizkustinās cilvēkus ar zaļo globālo domāšanu un ekoloģisko kustību atbalstītājus.

Piedāvāju ieskatīties zemāk pievienotajā tabulā, kur pārskatāmā veidā ir salīdzināta lielveikalos nopērkamā plašpatēriņa kafija ar Rombouts & Malongo kafiju. Sākums tas pats, bet metodes atšķirīgas… Kuru rezultātu izvēlaties jūs?

T.s. komerciālā kafija

Rombouts / Malongo kafija

Parasti audzē lielās industriālās plantācijās. Plaši tiek izmantotas ekstensīvās lauksaimniecības metodes, apstrādājot augsni ar minerālmēsliem un lietojot pesticīdus.

Audzē mazās, ekoloģiskās fermeru plantācijās visā pasaulē.

Mehanizēta novākšana ar mašīnām – ātri un vienkārši. Novāktas tiek visas ogas vienlaicīgi – arī pārāk zaļās un pārāk gatavās. Pārāk zaļās pēcāk kafijai dod skābu garšu, pārāk gatavās – rūgtu.

Ar rokām vāktas - tikai labās un pilnīgi gatavās kafijas ogas.

Kafijas pupiņu atdalīšana no ogām - kaltēšana saulē un mehāniska ogas miziņas sadrupināšana sniedz lētu un efektīvu veidu, kā tikt līdz pupiņai.

Slapjā apstrāde (ogas tiek mērcētas ūdenī) ļauj viegli atdalīt pupiņas no ogas, turklāt ūdenī pupiņas fermentējas, tādējādi  pastiprinās aromātu nianses.

Ātra grauzdēšana augstā temperatūrā. Ir varianti: 10 minūtes 360 grādu temperatūrā, vai vēl trakāk – Flash roasting (fiksā grauzdēšana) 90 sekundēs ap 800 grādu temperatūrā. Pupiņas faktiski tiek apdedzinātas no ārpuses, bet iekšpusē varbūt vēl jēlas, tāpēc ir cilvēki, kas sūdzas par kunģa dedzināšanu pēc šādas kafijas dzeršanas. Ātri grauzdējot, kafija zaudē skābenuma nianses, kļūst rūgta un zaudē vismaz 30% aromātu.

Lēna grauzdēšana zemā temperatūrā apmēram 20 minūtes – tiek iegūts izcils aromāts un garša. Tradicionālā grauzdēšana tiek veikta, izmantojot gāzes degli, kas krāsni sasilda līdz 220 grādiem. Zaļās pupiņas krāsnī tiek sabērtas caur piltuvi. Aukstās pupiņas atdzesē krāsni līdz 120 grādiem, un grauzdēšanas laikā temperatūra pakāpeniski pieaug līdz 220 grādiem. Grauzdēšana notiek automātiski pirmās 17 minūtes, tad operators tālāko procesu kontrolē personīgi, pārbaudot pupiņu izskatu, smaržu un skaņu.

Atdzesēšana pēc grauzdēšanas. Pēc grauzdēšanas tik augstā temperatūrā kafija parasti tiek atdzesēta ar ūdens palīdzību. Tā nav krāpšana, jo saskaņā ar likumdošanu kafijas pupiņas drīkst saturēt līdz 5% ūdens, bet ūdens iespaidā kafija oksidējas, bloķē aromātu, turklāt palielinās kafijas svars, kas ražotājam, protams, ir izdevīgi.

Pupiņas tiek atdzesētas, pārvietojot tās uz dzesēšanas paplātes. Pēc grauzdēšanas kafijas svars ir samazinājies par 20%, taču tās apjoms ir pieaudzis par 60%.

Lieli iepakojumi – kafija saskarsmē ar gaisu zaudē lielāko daļu aromāta. Tiek uzskatīts, ka kafijas pupiņas sāk oksidēties pēc trīs nedēļām, bet maltā kafija oksidējas piecu dienu laikā.

Kafija tiek fasēta porcijās videi draudzīgā iepakojumā. Katra maltās kafijas porcija tiek sapresēta un iesaiņota nebalinātā celulozē tūlīt pēc grauzdēšanas. Tiek pilnībā saglabāts grauzdēšanas laikā iegūtais aromāts. Papildus, lai kafiju pasargātu no oksidēšanās, katra kafijas porcija tiek iesaiņota vakuumā, lai varētu ilgāk uzglabāt.

Uzsvars visos procesos tiek likts uz kvantitāti un cenu, kas ir svarīgākas par kvalitāti un garšu.

Ekoloģiska produkcija no visiem aspektiem – uzsvars visos procesos tiek likts uz kvalitāti un unikālām garšas īpašībām.

Zemas kvalitātes kafijai var būt nelabvēlīga ietekme uz veselību, un tā var saturēt pat smagos metālus.

Pētījumi liecina, ka kvalitatīvai kafijai ir labvēlīga ietekme uz veselību, tā palīdz jūsu organismam izvairīties no slimībām un vājuma. 

Tieši kafijas kvalitātes dēļ par piegādātāju šo uzņēmumu izvēlējusies, piemēram, Beļģijas karaliskā ģimene, prestižas viesnīcas un kafejnīcas visā pasaulē. Viņu zīmolu atradīsiet jebkur, kur garša un kvalitāte ir svarīgāka par cenu. Kad sabiedrības krējums tādās vietās kā Monako vai Sentropēza pasūta kafiju, parasti viņu izvēlei tiek piedāvāts tikai viens zīmols. Tagad jūs varat baudīt to pašu luksusa klases kafiju arī savās mājās par niecīgu daļu no cenas.

Mans novēlējums jums visiem: baudiet labāko kafiju un dzīvojiet ar prieku katru dienu!
Iveta

Leave a comment

Jūs šobrīd komentējat kā viesis, nereģistrēts lietotājs