Articles in Category: Piezīmes

Pārtika un Tava veselība

Publicēts Piezīmes, Veselība on Otrdiena, 06 Augusts 2013.

Vai tu kādreiz aizdomājies, kā pārtika, ko ikdienā lieto, ietekmē tavu veselību? Vairums no mums domā – jā, protams, ka ietekmē, visi taču zina, ka jāēd graudaugu produkti, zivis, dārzeņi un augļi, bet neaizdomājas dziļāk. Teorētiski visi it kā saprot, ka veselīga pārtika un kustības nodrošina veselību, bet vai tāpēc visi ēd veselīgi un kustas?

Un, ja tu jau ēd veselīgi, vai tava veselība ir laba? Un, ja es ēdu veselīgi, kāpēc man un maniem bērniem pielīp tie sasodītie vīrusi ne tikai ziemā, bet arī vasarā? Man darbs pagājušajā rudenī nemaz nebija stresains, un svaigus dārzeņus un augļus es ēdu katru dienu, kāpēc katru mēnesi man nācās atkal un atkal cīnīties ar rinovīrusiem, iesnām un klepu?

Ja tu uzdod jautājumus, rodas atbildes. Izrādās, ir jārunā par pārtikas ražošanu un attīstību pēdējos gadu desmitos un vispirms jāatkāpjas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Toreiz, protams, zāle bija zaļāka un saule spīdēja košāk, bet arī govis ganījās pļavās, dārzeņu un augļu lielražošanā tik plaši nelietoja pesticīdus un pārtiku (vismaz Eiropā) vēl ģenētiski nemodificēja. Gaļu pirkām tirgū, dārzeņus audzējām paši, cepumus cepa vecmāmiņa (lieki teikt, bez transtaukiem). Cilvēks ēda, ko ieradis viņš pats un viņa senči, un bija normāli, ja bērni šad tad saaukstējās, bet pieaudzis cilvēks spēka gados slimoja reti.

Omega-3 un Omega-6 balanss

Publicēts Piezīmes, Veselība on Svētdiena, 04 Augusts 2013.

Kāpēc Tev tas ir tik svarīgs

Rakstā „Pārtika un Tava veselība” vienā rindkopā jau aprakstīju, kāpēc Omega-6 un Omega-3 taukskābju attiecība cilvēkam ir tik svarīga. Šeit lasiet vairāk – esmu apkopojusi svarīgākos faktus un zinātnisko pamatojumu (šis teksts nav mans oriģināldarbs, esmu piedalījusies tā tulkošanā). Tie, kas gribēs pārbaudīt Omega-6 un Omega-3 attiecību savā organismā un veiks savu asins testu, vairāk informācijas iegūs lapā www.zinzinotest.com.

Ģenētiskie faktori nosaka uzņēmību pret slimībām, bet tādi vides faktori kā uzturs un fiziskās aktivitātes nosaka, kuri no ģenētiski uzņēmīgajiem indivīdiem tiks ietekmēti. Spontāno mutāciju ātrums cilvēka DNS ir ļoti zems – tas tiek vērtēts kā 0,5% miljons gados. Tas nozīmē, ka mūsu ģenētiskais profils ir ļoti līdzīgs mūsu senčiem un vairāk piemērots viņu uzturam nekā mūsu uzturam. Eļļas un tauki mūsu senču pārtikā veidoja būtisku daļu, tajā skaitā piesātinātās un mononepiesātinātās (Omega-9), kā arī polinepiesātinātās taukskābes (Omega-6 un Omega-3). Vidējā šo taukskābju attiecība uzturā bija 1:1. Tabulā parādītas Zinzino asins testā analizētās taukskābes (spied "lasīt tālāk- continue reading").